Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētikas nozares attīstība
11.maijā Diplomātiskajā ekonomiskajā klubā norisinājās tikšanās ar Juriju Savicki, ITERA Latvia prezidentu, Latvijas Gāze valdes locekli..
Juris Savickis uzstājās ar prezentāciju par aktuālo situāciju un attīstības virzieniem gāzes nozarē, atbildēja uz tikšanās dalībnieku jautājumiem.
Prezentācija *pdf, J.Savickis Diplomātiskajā klubā 2017.gada 11.maijā.
Diplomātiskā kluba viceprezidente Aleksandra Čizmadia izteica pateicību J.Savickim par izsmeļošu sarunu un pasniedza piemiņas suvenīru no kluba.
Tikšanās piedalījās kluba biedri un viesi:
L.Pankova, J.Cvek-Karpovičs, Ž.Mirzakassimova, S.Šušunova, J.Lopatko, V.Osipov, A.Čizmadia, I.Reil, M.Šalajeva, V.Roldugin, K.Pauer, O.Pavuk, A.Butenko, I.Šeremet, Ž-F.Škļar, P.Himenez, A.Artikov, I.Freiberga, M.Roze, K.Kokina, N.Aleksejeva, V.Daniloh, V.Volkodav, Ž.Abdurasulov, D.Melnik un citi.
Dr. Olga Pavuk , žurnāla Baltic-course.com galvenā redaktore pēc tikšanās Diplomātiskajā klubā savā publikācijā atzīmē:
Līdztekus enerģētikas tirgus globalizācijai attīstās arī tā reģionalizācija. Uz gāzes patēriņa krīzes fona Eiropā attīstās enerģija no atjaunojamiem avotiem. ASV aktīvi attīsta slānekļa gāzes ieguvi.
Gāzes ieguve pieaug – proporcijas mainās.
Skatoties no enerģētiskās drošības viedokļa, dabas gāze ir viens no drošākajiem enerģijas avotiem liela pieprasījuma režīmā, salīdzinot ar visiem citiem avotiem, ieskaitot atoma, saules, vēja un hidroenerģētiku. Atjaunojamo energoresursu piegāžu patstāvīgumu nevar garantēt neviens.
Pasaules dabas gāzes ieguves pieaugums 2015.gadā paātrinājās līdz 2.2.%, kas ir mazliet zemāk par vidējo rādītāju 10 gadu periodā (par 2.4%).
Patēriņa tempi (+1.7%) tāpat paātrinājās no ļoti vājiem 2014.gadā, bet palika zemāki par vidējo rādītāju (2.3%) par 10 gadiem.
Pieprasījums pēc dabas gāzes Baltijā krīt.
 |
|---|
| Dabas gāzes patēriņa grafiks Baltijas valstīs, TWh |
Eksperti runā par pakāpenisko gāzes tirgus samazināšanos Baltijas valstīs no 3.78 milj. kubikmetriem 2016.gadā līdz 3.5 milj. kubikmetriem 2023.gadā. Pieprasījums pēc dabas gāzes visās trijās Baltijas valstīs pēdējo 6 gadu laikā krasi samazinājās. (grafiks 1).
Lietuvā dabas gāzes daļa patērējamo energoresursu vidū sastāda 29%, Latvijā 24%, Igaunijā 7%.
Maksimālais pieprasījuma pēc dabas gāzes Latvijā bija 2010.gadā, — vairāk nekā 1800 milj. kubikmetru; 2015.gadā pieprasījums samazinājās par 25%. 2016.gadā pieprasījums atkal palielinājās – līdz 1400 milj. kubikmetriem (dati no LR Centrālās statistikas pārvaldes). Tiek prognozēts, ka dabas gāzes patēriņš Latvijā nostabilizēsies 2020.gadā uz atzīmes 10 000 milj. kubikmetru gadā..
Ir jāatzīmē, ka pēc analītiķu viedokļa Ramboll Group, Latvija ieņem 5.vietu Eiropā pēc gāzes piegādes drošības rādītāja (priekšā ir tikai Krievija, Norvēģija, Slovākija un Itālija.)
Latvijas nepieciešamība pēc dabas gāzes ir ļoti atkarīga no siltuma un elektroenerģijas ražošanas, līdz ar to no dabas apstākļiem. Pēc 2013-2014.g. rādītājiem gāzes patēriņa struktūrā 57% sastādīja siltuma ražošana, 19% industrija, 15% municipālās iestādes un komercuzņēmumi, 9% privātie patērētāji. 60% no kopējā pārdotā gāzes apjoma Latvijas Gāze pārdeva elektroenerģijas un siltuma ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā. (Avots: ENTSOG).
Sadaļa Latvijas Gāze.
Nepieciešamība pēc Latvijas gāzes uzņēmuma sadales ir paredzēta ES gāzes 2009/73 direktīvā un papildināta ar grozījumiem Latvijas enerģētikas likumā.
Saskaņā ar likuma „Par Enerģētiku“ grozījumiem, kuri tika pieņemti 11.02.2016 un stājās spēkā 08.03.2016, Latvija izvēlējās pilnu uzņēmuma īpašuma sadali.
Sadalei jānotiek trijos etapos.
Pēc sadales mainīsies abu uzņēmumu funkcijas.
* Latvijas Gāze: tirdzniecība un sadale.
* Conexus: nodošana un glabāšana .
Pamata prasības abiem uzņēmumiem pēc sadales::
* Atsevišķa padome un valde.
* Bez savstarpēja atbalsta funkcijām.
* Atsevišķi biroji.
* Atsevišķas informācijas sistēmas.
*Uzņēmumi nevar būt par daļu no vertikāli integrēta uzņēmuma.
Latvijas dabas gāzes tirgus atvēršana noved pie dažām strukturālām un konceptuālām izmaiņām.
| Slēgtais tirgus. | Atvērtais tirgus. |
| Klientus apkalpo pilnīgi integrēts vienots piegādātais | Klienti var brīvi izvēlēties starp vairākiem piegādātājiem/treideriem |
|
| Nodošana, glabāšana, kā arī sadale ir atdalīti no gāzes tirdzniecības. |
| Regulējamās cenas | Klients un piegādātājs/tirgotājs var apspriest cenu savā starpā |
| Ierobežota produkta diferenciācija. | Piegādātājs/treiders nenes atbildību par piegāžu drošību. |
| Vienots piegādātājs pēc likuma ir atbildīgs par drošību. | Piegādātājs/ treiders nenes atbildību par piegāžu drošību. |
| Piegādātāja lēmuma pieņemšana netiek ierobežota tikai ar komerciālajiem nolūkiem. | Treideru lēmumu pieņemšanas pamatā ir tikai komerciālie nolūki un konkurence. |
Papildus izmaiņas ar tiešo ietekmi uz potenciālajiem klientiem с:
1. Atvērta tirgus apstākļos lielāks akcents tiks pievērsts gāzes gadam (no aprīļa līdz aprīlim).
2. Ja rodas neparedzēts pieprasījums pilnīgi funkcionējoša un likvīda tirdzniecības centra neesamības situācijā, iespējas būs ierobežotas, kā arī ietvers attiecīgās izmaksas.
3. Klientiem būs lielākas izvēles iespējas, kā arī lielāka atbildība par saviem vai komerciāliem lēmumiem.
Inčukalns ir Latvijas pamata aktīvs.
 |
|---|
| Grafiks 2. Inčukalna gāzes krātuves gāzes piegāde (MCM) |
Eiropas valstīs tiek dažādi regulēta gāzes pazemes krātuvju funkcionēšana. Noteikums par to, ka tirgus dalībniekiem ir nepieciešams glabāt gāzi, ir atrunāts Francijas, Spānijas, Portugāles, Beļģijas, Dānijas, Čehijas, Slovākijas, Polijas likumdošanā.
Stratēģiskā gāzes glabāšana tiek paredzēta Itālijas un Ungārijas likumdošanā.
Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā un Nīderlandē šis noteikums nav atrunāts.
Latvijā Joprojām nav atrisināti jautājumi, kas skar Inčukalna gāzes krātuvi. Nodrošināt Latviju ar gāzi ziemas periodā pa cauruļvadu nav iespējams. Fiziski piegādāt gāzi Baltijas reģionā joprojām ir problemātiski. Inčukalna gāzes krātuve uz doto brīdi ir pamata aktīvs gāzes piegādei uz Latviju.
Vēsturiski gāze no Inčukalna gāzes krātuves ziemā tika piegādāta uz Latviju, Igauniju, Krieviju un Lietuvu. 2016.gads kļuva par pirmo gadu, kad Gazprom nolēma nepumpēt gāzi Inčukalna glabātuvē priekš Krievijas, bet Igaunija izvēlējas saņemt gāzi pa cauruļvadu. Pašlaik gāzes piegāde priekš Latvijas notiek sekojoši: gāzes ievade krātuvē vasaras laikā un izvade ziemas laikā. Inčukalna gāzes krātuves krājumi samazinās. (grafiks 2)
Gāzes tarifu paaugstināšana priekš Latvijas klientiem nav neizbēgama.
Gāzes tirgū Eiropā pašlaik notiek reformas. Galvenie investīciju projekti ietver vairāku termināļu, sešu gāzes krātuvju un piecu cauruļvadu savienojumu būvniecību.
Eksperti runā par pakāpenisku gāzes tirgus samazināšanos Baltijas valstīs.
Vairākus gadus tika apspriests reģionālā termināla būvniecības projekts Baltijas jūras reģionā ar Eiropas finanšu līdzekļu piesaistīšanu .
Termināls Klaipēdā ir uzbūvēts bez Eiropas Savienības līdzekļiem un visdrīzāk nevar kļūt par reģionālo. Pēc J.Savicka viedokļa, labākā vieta priekš reģionālā termināla varētu būt Latvija. Kaut gan, visdrīzāk vinnēs kopējais Igaunijas-Somijas projekts.
Pēc Latvijas gāzes tirgus atvēršanas 2017.gada 3.aprīlī kopējā gāzes tirgus funkcionēšana Baltijas valstīs kļūs problemātiska. Problēmas risinājums būtu kopējā Baltijas valstu tirgus izveide ar skaidriem un caurspīdīgiem noteikumiem, kuri varētu paaugstināt tirgus likviditāti."
Appeal to world leaders and humanity
