| close open |
|
|
Diplomātiskais ekonomiskais Klubs kategoriski iebilst un nepieņem nekāda veida agresīvas darbības, militāros konfliktus, starpvalstu karus, kas notiek pašlaik, Eiropas centrā, kā arī citos kontinentos – Āzijā, Āfrikā.
Nekas un nekādi apstākļi neattaisno spēka pielietošanu, visur cieš parastie cilvēki. Aicinām visas puses, visa līmeņa vadītājus mierīgā ceļā risināt jebkādas domstarpības, dialoga un pārrunu ceļā. Tikai Miers uz mūsu planētas, tikai Draudzība un savstarpēja cieņa veicina cilvēku dzīvi. Pat nepieļaujiet domas un mājienus par trešo pasaules karu, atomieročiem. Cilvēces atmiņā ir XX gadsimta karti, un ja to aizmirsāt, tad derētu atcerēties. 
Izbeidziet Karu! Lai ir Miers visā pasaulē!
|
Izraēlas Valsts neatkarības proklamēšanas 63.gadadiena
5.maijā Rīgā, Latviešu Biedrības namā, Izraēlas vēstniecības Latvijā Pagaidu pilnvarotais pārstāvis Naftali Tamir k-gs rīkoja pieņemšanu par godu Izraēlas valsts Neatkarības proklamēšanas 63. gadadienai. Pieņemšanā, klātesošo priekšā uzstājās Izraēlas Ārlietu Ministra vietnieksDaniels Ajalons (Daniel Ayalon), kurš visus sveica svētkos un novēlēja labklājību Latvijas un Izraēlas tautām.
Izraēlas valsts tika proklamēta 1948.gada 14.maijā (5708.gada 5.ijarā pēc ēbreju kalendāra). Otrais pasaules karš bija beidzies, pasaule svinēja nacisma sagrāvi. Šajā karā izdzīvoja tikai trešdaļa no deviņu miljonu lielas Eiropas ebreju kopienas. Lielbritānijas valdība nodeva Palestīnas problēmas risināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijai. 1947.gada 29.novembrī ANO Ģenerālasambleja ar balsu vairākumu – 33 ‘par’, ‘pret’ – 13, pieņēma rezolūciju par Palestīnas sadali divās valstīs.
1948.gada 14.maijā, kad Britu mandāta termiņš bija iztecējis, Davids Ben-Gurions Telavivas Muzejā nolasīja jaunas valsts Neatkarības Deklarāciju, kas ieguva oficiālo nosaukumu – Medinat Israel’ (Izraēlas valsts). 2011.gadā šis datums ir 10.maijā.
Pāris stundas pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas Ēģiptes, Jordānijas, Sīrijas, Libānas un Irākas armijas iebruka jaunās valsts teritorijā, un ebrejiem atkal nācās aizstāvēt ar ieročiem rokās savu neatkarību, kas beidzot bija atgūta savu priekšteču zemē. Šajā karā, kas ilga piecpadsmit mēnešus, gājuši bojā vairāk nekā 6000 cilvēki. Viņi atdeva savas dzīvības par to, lai Izraēlas valsts pastāvēšana kļūtu par realitāti. Nākamajā gadā Knessets, Izraēlas parlaments, pieņēma likumu par nacionālajiem svētkiem ijāra mēneša 5-jā datumā. Tie tika dēvēti par Yom Ha’atzmaut – Neatkarības Dienu.