| close open |
|
|
Diplomātiskais ekonomiskais Klubs kategoriski iebilst un nepieņem nekāda veida agresīvas darbības, militāros konfliktus, starpvalstu karus, kas notiek pašlaik, Eiropas centrā, kā arī citos kontinentos – Āzijā, Āfrikā.
Nekas un nekādi apstākļi neattaisno spēka pielietošanu, visur cieš parastie cilvēki. Aicinām visas puses, visa līmeņa vadītājus mierīgā ceļā risināt jebkādas domstarpības, dialoga un pārrunu ceļā. Tikai Miers uz mūsu planētas, tikai Draudzība un savstarpēja cieņa veicina cilvēku dzīvi. Pat nepieļaujiet domas un mājienus par trešo pasaules karu, atomieročiem. Cilvēces atmiņā ir XX gadsimta karti, un ja to aizmirsāt, tad derētu atcerēties. 
Izbeidziet Karu! Lai ir Miers visā pasaulē!
|
Nīderlandes Karalienes Dzimšanas Diena
25.aprīlī Melngalvju namā Vecpilsētā tika rīkota pieņemšana par godu Nīderlandes valsts svētkiem. Valsts svētki ir zināmi kā Karalienes Diena. Karalienes Dienā Nīderlandē svin valdošās karalienes dzimšanas dienu. Formāli Karalienes Diena ir 30.aprīlis, bet Nīderlandes vēstniecība Rīgā nolēma rīkot pieņemšanu, lai atzīmētu šo pasākumu, 25.aprīlī.
Pašreizējā Nīderlandes karaliene ir Karaliene Beatrikse. Viņa kļuva par karalieni pēc savas mātes Julianas, kura valdīja no 1948 līdz 1980.gadam. Pirms Karalienes Julianas, karalienes Beatrikses vecāmāte, Karaliene Vilhelmina valdīja Nīderlandē. Vilhelmina kļuva par karalieni 1898.gadā. Tādejādi, visu 20.gadsimtu par Nīderlandes valdniekiem bija sievietes.Aprīļa otrajā pusē Nīderlandē sāk plaukt tulpes. Šajā laikā valstī notiek Ziedu Parāde. Visu ceļu no Alsmēras pilsētas blakus Siphol lidostai, kur sākas parāde, līdz Amsterdamai, cilvēki stāv ceļa malās, lai redzētu parādi. Valsts svētku pieņemšanas laikā arī bija uzklāts vilnis no oranžajiem ziediem. Tajā laikā, kad Nīderlandes valsts karoga krāsas ir sarkanā, balta un zila, nacionālā krāsa ir oranža. Šī tradīcija nāk no karaliskās ģimenes: Oranžas-Nasavas dzimtas.
Vācijas Vēstniecības vēstnieka vietnieks Henning Simon k-gs, Nīderlandes Vēstniecības vēstnieka vietnieks Kornelis Groeneveld k-gs, un Krievijas Vēstniecības padomnieks Jevgēņijs Tihonovs.
