11.jūnijā Kazahstānas vēstnieks Lietuvā un Latvijā V.E. Bauržan Mukhamedžanov viesojās Diplomātiskajā Ekonomiskajā Klubā. Tikšanās biznesa centrā piedalījās Rīgas un Jūrmalas domes pārstāvji, uzņēmēji un politiķi, kuri ir ieinteresēti sadarbības attīstībā ar Kazahstānu.

Tikšanās laikā bija prezentēta modernās mākslas izstāde, kura tieši šīm nolūkam bija atvesta uz Rīgu no Kazahstānas; kā arī viesiem bija aicināti noskatīties nelielu koncertu ar grupas „Essence of Dance“ krāšņu priekšnesumu.

Kazahstānas vēstnieks Bauržan Mukhamedžanov runāja par Kazahstānas attīstību, Latvijas un Kazahstānas tirdzniecības un ekonomiskajām attiecību attīstību, atbildēja uz vairākiem viesu jautājumiem.

Kazahstāna ir 9-tā valsts pasaulē pēc teritorijas platības, un tās iedzīvotāju skaits ir 17 miljoni. Kazahstāna ir viena no valstīm, kuras iedzīvotāju skaits joprojām pieaug (90-to gadu sākumā tas ir bijis 13 miljoni).

IKP uz vienu iedzīvotāju valstī 90-to gadu sākumā ir bijis 700,-USD gadā, bet pašlaik tas ir      13000,-USD. Lielākais IKP pieaugums – 13%, bija sasniegts 2005.gadā. Pašlaik IKP pieaugums ir 6%-7% gadā. Valstij izdevās veiksmīgi pārvarēt bezdarbu, un pašreiz tas ir 5-6% (pēc Padomju Savienības sabrukuma 60% iedzīvotāju bija bez darba).

Tiešās ārvalstu investīcijas Kazahstānas ekonomikā pēdējo 20.gadu laikā sastādīja 200miljardus USD. Lielākais investors Kazahstānas ekonomikā ir ASV, otrais – ES, un trešais – Ķīna, ceturtais – Krievija.

Kazahstāna ir slavena ar tās naftas un gāzes resursiem, kuru ieguve ļāva valstij viegli pārvarēt ekonomisko krīzi. Valsts ir izveidojusi Nacionālo fondu, kurā nonāk daļa no gāzes un naftas ieguves līdzekļiem. Daļa no Nacionālā fonda līdzekļiem, kuri tiek atvēlēti nākamajām paaudzēm, bija iztērēti krīzes laikā banku sistēmas atveseļošanai, ar nosacījumu, ka bankas atmaksā aizdotos līdzekļus vēlāk.

V.E. Bauržan Mukhamedžanov atzīmēja, ka Kazahstāna atrodas starp divām lielvalstīm – Ķīnu un Krieviju, bet, tomēr lielākais ekonomiskais partneris ir Eiropas Savienība. Tirdzniecības apjomi ar ES veido 60 miljardus USD, ar Ķīnu – 28 miljardu USD, Krieviju – 23 miljardu USD.

Nesen izveidotā muitas Savienība ar Krieviju un Baltkrieviju ir veidota ekonomiskajām interesēm. Kā bija norādījis vēstnieks, šī savienība ir strikti pragmatiska. Pēc vēstnieka vārdiem, pasaulē nav tādas valsts, ar kuru Kazahstānai būtu sliktās attiecības. Vēstnieks ir norādījis, ka valstij ir izcilas attiecības ar Eiropas Savienību un Ķīnu. 36% kompāniju, kuras pārstrādā naftu un gāzi pieder Ķīnai, un tās nes savu ieguldījumu Kazahstānas valsts attīstībā.

Runājot par Baltijas valstīm, vēstnieks pievērsa uzmanību tam, ka Latvija kopā ar Ķīnu un Krievijas Federāciju ir viena no nozīmīgākajiem Kazahstānas ekonomiskajiem partneriem transporta un loģistikas jomā, runājot par jaunā Zīda Ceļa projekta attīstību. Svarīgas šajā ziņā ir Baltijas jūras ostas. Kazahstānas dzelzceļa pārstāvji jau strādā gan Latvijā, gan Lietuvā.

Pēc vēstnieka kunga teiktā, Kazahstāna ir gatava strādāt ar jebkuru Baltijas jūras ostu, kura piedāvās labākās kravu pārvadāšanas iespējas.

Interese par partnerattiecībām ar Kazahstānu ir arī Latvijas biznesmeņiem. Tas bija skaidri redzams pēdējās Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā Astanā. Vēstnieka kungs bija stāstījis arī par Kazahstānas jauniešu apmācības programmu ārvalstīs, kuras nosaukums ir . Pašreiz, šīs programmas ietvaros, Rīgā mācās vairāk nekā 100 studenti no Kazahstānas. It īpaši viņus interesē ekonomikas, transporta un loģistikas, kā arī tehniskās specialitātes, un apmācības naftas un gāzes jomā.

Saskaņā ar industriālās attīstības programmas plānu, 5 gados ir nepieciešams uzbūvēt 400 jaunas rūpnīcas, ieskaitot tās, kuras nodarbojas ar dabas resursu pārstrādi.

Tikšanās laikā vēstnieka kungs atzīmēja arī to, ka Kazahstāna gatavojas EXPO 2017 izstādei, kuras moto būs „Nākotnes enerģija“.

Diplomātiskā Kluba tikšanās dalībniekus interesēja tiešā lidojuma no Rīgas uz Kazahstānu iespējas. Pēc vēstnieka vārdiem, pašlaik tiek strādāts pie projekta, kura ietvaros tiktu atklāts maršruts Rīga – Astana — Ķīna. No šīs iespējas ir ļoti atkarīga arī tūrisma attīstība Baltijas valstu reģionā.

Bauržan Mukhamedžanov bija atbildējis uz vairākiem jautājumiem, un pēc tam pasniedzis Latvijas uzņēmumu un valsts iestāžu pārstāvjiem Diplomus, godinot viņus par ieguldījumu sadarbības attīstībā ar Kazahstānu. Diplomātiskā Ekonomiskā Kluba prezidents David Tomaševski pasniedza goda Diplomu un Kluba biedra karti Kazahstānas vēstniekam.

Olga Pavuk baltic-course.com

Kluba biedri un viesi, Rīgas un Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji, uzņēmēji un preses pārstāvji piedalījās pasākumā.

Diplomātiskais Ekonomiskais Klubs izsaka pateicību par kopīgu vakara organizēšanu un atbalstu Kazahstānas vēstniecībai, un īpaši vēstniecības padomniecei Žazirai Mirzakassimovai.