| close open |
|
|
Diplomātiskais ekonomiskais Klubs kategoriski iebilst un nepieņem nekāda veida agresīvas darbības, militāros konfliktus, starpvalstu karus, kas notiek pašlaik, Eiropas centrā, kā arī citos kontinentos – Āzijā, Āfrikā.
Nekas un nekādi apstākļi neattaisno spēka pielietošanu, visur cieš parastie cilvēki. Aicinām visas puses, visa līmeņa vadītājus mierīgā ceļā risināt jebkādas domstarpības, dialoga un pārrunu ceļā. Tikai Miers uz mūsu planētas, tikai Draudzība un savstarpēja cieņa veicina cilvēku dzīvi. Pat nepieļaujiet domas un mājienus par trešo pasaules karu, atomieročiem. Cilvēces atmiņā ir XX gadsimta karti, un ja to aizmirsāt, tad derētu atcerēties. 
Izbeidziet Karu! Lai ir Miers visā pasaulē!
|
Latvijas un Īrijas ekonomisko sadarbību attīstība
Tikšanās laikā ar Diplomātisko klubu Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans runāja par Latvijas un Īrijas ekonomisko sadarbību, par savas valsts šodienas ekonomisko stāvokli
Tikšanās laikā Īrijas vēstnieks Eidans Kirvans piedāvāja izvērstu prezentāciju par Īrijas ekonomikas stāvokli. Kluba biedriem bija iespēja noskatīties filmu par valsti, piedalīties diskusijā, kuras laikā E.Kirvans atbildēja uz daudziem jautājumiem saistībā ar valsts attīstību un ekonomisko stāvokli valsts reģionos.
Prezentācija *.pdf
Kluba viceprezidents, Beļģijas vēstniecības padomnieks Andre Villers vakara noslēgumā pateicās E.Kirvanam par interesantu diskusiju, novēlēja veiksmi un pasniedza kluba atmiņas dāvanu – grāmatu par Latviju.
Sanāksmē piedalījās kluba biedri:
Olga Pavuka, žurnāls Baltic-course.com:
„Kirvana Kungs atzīmēja, ka 60% īru, kuri pamet savu valsti, ir cilvēki ar augstāko izglītību, kuri nespēj atrasts darba vietu dzimtenē. Piemēram, juristi. Aizceļojošu cilvēku vietā ierodas iebraucēji, tai skaitā no Baltijas valstīm. Pēdējo desmit gadu laikā Īrija piedzīvoja divus migrācijas viļņus no Austrumeiropas – Polijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm. Pirmais – pēc ES izplešanās 2004.gadā. Otrais – krīzes 2008.gadā, un iebraucēju skaits arvien turpina augt. 2009.gadā pieauga iebraucēju skaits, kuriem jau bija radniecīgi cilvēki Īrijā – bērni, vecāki. Šie iebraucēji, galvenokārt, meklēja darbu apkalpošanas sfērās.
Mūsu tautieši visbiežāk sastopami kā apkopēji viesnīcās, oficianti restorānos un bāros, kā arī lauksaimniecībā. Kā rāda statistika, viņu darbs tiek apmaksāts pēc minimālās darba stundas likmes – 8.6 eiro stundā. Savukārt visaugstāk atalgotās un pieprasītākās profesijas valstī ir inženieri un finansisti.
Izbrīnu radīja Latvijas un Īrijas valsts budžetu salīdzinājums. Īrijā tas sastāda 60 miljardus eiro ar 4.5milj. lielu iedzīvotāju skaitu. Savukārt Latvijā ar tās 2milj. iedzīvotāju tas sastāda apmēram 8 miljardus eiro.
Tāda ievērojama atšķirība ir saistāma ar to, ka Īrija pirms 40 gadiem mainīja savu ekonomisko stratēģiju, kura veicināja brīvās tirdzniecības zonas izveidi lidostā Šennon un finanšu centra „Dublina“ izveidi, kā arī atviegloja nodokļu slogu uzņēmējiem. Valsts piesaistīja daudz ārvalstu investīciju, kuras sekmēja uzņēmumu ar augstas pievienotās vērtības izveidi, pirmkārt, informāciju tehnoloģiju jomā, telekomunikācijās, medicīnā un finanšu sektorā.
Par „Ķeltu tīģeri“ tika nosaukt periods no 1994. līdz 2000.gadam, kuru laikā Īrijā gada IKP pieaugums mēdza pārsniegt 11%. Arī turpmākajos gados līdz 2008.g. krīzei tika novērota augšana 6% apmērā.
Citējot vēstnieka kungu, pirms 40 gadiem 48% no IKP veidoja eksporta un importa tirdzniecība, taču šobrīd šī darbība veido 90% no IKP. Produkcijas ražošana ar mērķi eksportēt ir Īrijas ekonomikas galvenā sastāvdaļa. Īrijā atrodas sešu pasaules lielāko IT kompāniju meitas uzņēmumi – Google, IBM, Intel, Hewlett Packard, Dell, Oracle, Microsoft, kā arī apmēram 300 lielu vietējo uzņēmumu, kuri kopvērtējumā sastāda apmēram trešdaļu no valsts eksporta. Darbojas arī vairāki zāļu un medicīnisko tehnoloģiju ražotāji.
Par tradicionālu eksporta preci ir arī uzskatāms pasaulslavens īru alus un viskijs, kā arī daži citi pārtikas produkti.
Puse no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir iesaistīta apkalpošanas sfērā, nedaudz virs 20% — valsts sektorā. Pēc tā seko ražošana, celtniecība un laiksaimniecība.“