»» Jaunumi  »  Aleksandrs Vešņakovs: mēs vēlamies, lai Krievijas modernizācija kļūtu par Eiropas kopīgo projektu 19.03.2011 (77439)

Š.g. 3. martā Diplomatiskajā lubā sākās jaunais tikšanos cikls ar slavenību un diplomātu aicināšanu. Pirmajā sanāksmē piedalījās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Pēc tradīcijas neformālās Kluba tikšanās notiek darba dienas beigās, A. Vešņakovs pieņēma ielūgumu un aizsāka jaunu tikšanos tradīciju.
Klubs tika dibināts 2003. gadā ar tirdzniecības padomnieku sadarbību (E. Tihonovs (Krievija), V. Žovtenko (Ukraina) un R. Karpinski (Polija)). Ideju atbalstīja arī diplomāti no Baltkrievijas, Slovākijas un Čehijas. Klubā notiek dažādas lietišķas tikšanās un citi pasākumi.
Kluba galvenie partneri ir BT1, UNIMARS, NOVIKONTAS kompānijas, atbalstītāji – Concors, Gallery Park Hotel, Air Baltic. Pašlaik 43 Kluba īstenie biedri pārstāv 25 valstis.
Tikšanās Kluba biedri noskatījās DEC sekretāra sagatavoto filmu, no kuras uzzināja dažus faktus no A. Vešņakova biogrāfijas. Aleksandrs Vešņakovs dzimis Arhangeļskas apgabalā piejūriešu ģimenē,

pabeidza Ļeņingradas S. O. Makarova augstāko jūras inženieru skolu un Krievijas Ārlietu ministrijas akadēmiju. Bijis deputāts savā dzimtenē, pēc tam – PSRS Augstākās Padomes loceklis. 10 gadus strādāja par Krievijas Centrālās vēlēšanās komisijas priekšsēdētāju. Jau trīs gadus Aleksandrs Vešņakovs ir Krievijas vēstnieks Latvijā.

Krievija un Latvija: jaunā attiecību stadija

Par galveno notikumu Krievijas un Latvijas attiecībās 2010. gadā kļuva LR Prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijā 19.-22. decembrī. Šī ir pirmā tāda līmeņa vizīte kopš diplomātisko attiecību dibināšanas 1991. gadā. Gunša Ulmaņa vizītei 1994. gadā nebija oficiāla statusa, tajā laikā jautājumu par karaspēku izvadīšanu no Latvijas vēl tikai apsprieda. Zatlera vizīte bija nopietni sagatavota, ņemot vērā visus abu pušu attiecību aspektus.

Latvijas Prezidenta vizītes gaitā tika parakstītas vairākas vienošanās valdību starpā par sadarbību ekonomikas un sociālajā sfērā. Pirms tam abas puses veica milzīgo sagatavošanas darbu starpresoru un starpreģionu līmenī, kā arī ārlietu sfērā.

Nozimīgo politisko kontaktu vidū gribētos minēt Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja Sergeja Nariškina vizīti Latvijā pagājuša gada jūlijā; viņš pasniedza valsts balvas ievērojamiem kultūras darbiniekiem, veterānu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un piedalījās viesībās pie V. Zatlera.

Daudzu praktiskas sadarbības jautājumu risināšanu izdevās atrast Starpvaldību komisijas ietvaros, kuras ceturtā sēde notika 2010. gada jūnijā Pleskavā. Tai aktīvi palīdzēja Krievijas un Latvijas lietišķā padome.

Saiknes starp reģioniem attīstījās dināmiski. Pagājušajā gadā Latvijā ieradās vizītē Maskavas mērs un Pleskavas apgabala gubernators. Šā gada 25.-27. februārī Rīgā ieradās vizītē Jaroslavļas apgabala gubernators Sergejs Vahrukovs. Vasaras sākumā tiek gaidītas Maskavas mēra Sergeja Sobjaņina un Sanktpēterburgas gubernatores Valentīnas Matvienko vizītes.

Nevaru nepieminēt ciešo sadarbību starp Krievijas un Latvijas glābšanas dienestiem. Par līdzdalību 2010. gada vasaras ugunsgrēka dzēšanā Krievijas teritorijā Valsts glābšanas dienesta priekšniekam Aināram Pencim Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs piešķira Draudzības balvu.

Veiksmīgi turpina savu darbu Kopējā demarkācijas komisija, kuras divas sēdes notika pagājušajā gadā. Šogad no 28. februāra līdz 3. martam Rīgā notika komisijas kārtējā sēde.

Par vienu no ievēromākajiem pasākumiem kultūras sfērā kļuva regulāri Rīgā notiekošais krievu teātra festivāls „Zelta maska“.

Šajā posmā īpaši svarīgs darbības virziens ir pozitīvās dinamikas nodrošināšana, pirmām kārtām, realizējot panāktas vienošanos augstākā līmenī, konkretizējot projektus ekonomikas, enerģētikas, transporta, tranzīta un citās sadarbības sfērās.
Sakarā ar to puses ir paredzējušas piesātināto divpusēju kontaktu grafiku, un mums jāveic nopietns darbs, lai tos sagatavotu . 

Tiek gatavota prezidenta D. Medvedeva vizīte uz Latviju

Galvenais punkts dienas kārtībā, bez šaubām, ir Krievijas Prezidenta D. Medvedeva vizīte uz Latviju pēc V. Zatlera uzaicinājuma. Protams, tas nenotiks šogad. Ir nepieciešams rūpigi izstrādāt vizītes saturu. Tajā piedalīsies abpusēja Starpvaldību komisija, kuras kārtējā sēde ir ieplānota jūnijā Liepājā, komisijas priekšsēdētājs no Krievijas puses – transporta lietu ministrs Igors Ļevitins.
Kopā strādās ieinteresētas ministrijas un resori, pirmkārt, abu valstu ārlietu ministrijas. Janvārī Rīgā jau notika ārlietu ministriju departamentu direktoru konsultācijas, 25. februārī Maskavā beidzās ārlietu ministru vietnieku tikšanās.

Derīgs šajā ziņā var būt parlamentu dialogs. Š.g. 1.-4. jūnijā ir paredzēta Krievijas Domes delegācijas vizīte ar mērķi sadarboties ar Latvijas Saeimu.
Svarīgs Latvijas — Krievijas attiecībām ir arī baznīcas diplomātijas kanāls. 2012. gadā tiek plānota Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Kirila vizīte uz Latviju.

Mēs esam iecerējuši turpināt darbu tālākājā līgumtiesību bāzes pilnveidošanā. Uzskatām, ka pēc vienošanās novērst divkāršo aplikšanu ar nodokļiem, veicām nākamo loģisku soli labvēlīgu investīciju apstākļu radīšanā, parakstot līgumu par kapitālieguldījumu aizsardzību.

Runājot par problēmām – tās ir labi zināmas. Joporojām saglabājas atšķirīgas pieejas cilvēktiesību problēmu risināšanai, kopīgas vēstures notikumu interpretācijai. Galvenais, ka puses ir gatavas atklāti un konstruktīvi apspriest šos jautājumus, lai atrastu abiem pieņemamus risinājumus. To veicinās arī mūsu valstu zinātnieku sadarbība kopējas vēstures komisijas ietvaros.

Par prioritātēm attiecībās ar ES

Pēdējā laikā pusēm izdevās ievērojami pavirzīties uz priekšu stratēģisku partnerattiecību veidošanā. Krievijas un ES samitos Rostovā un Briselē pērn pieņemtie lēmumi ļauj sadarboties visos virzienos bez izņēmumiem.
Tiek turpināts darbs ar jaunu Krievijas un ES vienošanos, kuram ir jāiazstāj 1997. gada Vienošanās par sadarbību. Jaunā vienošanās ir mūsu iniciatīva. Tā mērķis ir, ieskatoties par 10-20-50 gadiem nākotnē, censties izprast, kurp Krievija un ES par to laiku nonāks partnerattiecību veidošanā, kā arī likt tam drošu tiesību pamatu.

Krievijas mūsdienu ārpolitikas galvenais uzdevums ir veicināt valsts modernizāciju, ieviest tajā inovatīvo attīstības modeli. Kāda nozīme tam ir mūsu attiecībās ar ES?  
Mēs gribam, lai Krievijas modernizācija kļūtu par Eiropas kopīgo projektu, kā tas jau reiz ir bijis Pētera Lielā laikos. «Partnerattiecības modernizācijai» — tā sauc stratēģisko vienošanos, kuru mēs noslēdzām ar Eiropas Savienību. Rostovas samitā jau sākās praktiskais darbs šīs iniciatīvas realizēšanā.

Nešaubos, ka šāds projekts ir izdevīgs abām pusēm. Eiropas Savienībai nav vienalga, ar kādu Krieviju sadarboties. Kopumā skatoties, attīstības jautājumi ir prioritāte visām valstīm gan Rietumos, gan Austrumos.
Ir labi zināms, cik spēcīga mūsdienās ir globālā konkurence. Bez kopīga zinātnes un tehnoloģijas rāviena Eiropa riskē pamazām pārvērsties, pēc Sergeja Lavrova izteiciena, par „nožogotu teritoriju ar vairākiem muzeja eksponātiem zem klājas debess“. Esmu pārliecināts, ka mūsu nākotne ir kopīga, savstarpēji izdevīgā attīstībā un mūsdienu izaicinājumu pārvarēšanā.

Modernizācija iziet aiz ekonomikas robežām

Turklāt, modernizācija jau iziet no ekonomikas robežām. Sociālā stabilitāte, pilsoniskās sabiedrības institūtu drošība, tiesību aizsargājošo orgānu darbības pilnveidošana, korupcijas apkarošana – visos šajos virzienos mēs grasāmies sadarboties ar ES.
Mums ir ko dot pretī, jo mūsu valsts iekšējās attīstības potenciāls ir ievērības cienīgs. Krievijas tirgum pietrūkst mūsdienīgu tehnoloģiju, taču tas ir gatavs investēt līdzekļus dažādās ekanomikas nozarēs un tādējādi investoriem tiks atlīdzināts par viņu kapitālieguldījumiem.

Jau tagad Eiropas Savienība ir lielākais Krievijas ekonomikas partneris un tai pienākas 50 % no ārējās tirdzniecības apgrozījuma, kas ir 300 miljardi dolāru. Krievija ieņem trešo vieto pēc ASV un Ķīnas galveno ES partneru vidū.

Krievijas enerģētika— Eiropas attīstības garants.

Mēs uzskatām, ka šajā kontekstā ir vērts pieminēt samērā aktuālu problēmu ekonomiskajās attiecībās ar ES. Šajā gadījumā tiek runāts par pēdējā laikā Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežojošiem investīciju mēriem. Lielākajā daļā gadījumu tie kaitē Krievijas ekanomisko operatoru interesēm.
Visdrīzāk tā ir saucamā «Trešā enerģetikas pakete« ES ar tās absurdajām prasībām: „Tie, kam pieder gāze, nedrīkst piederēt transports.“ Būtībā šī prasība apdraud Krievijas investīcijas ES sadarbības valstu energosektorā, kā arī investēšanu nākotnē. Kā uzskata Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž. Borrozu, tieši Krievijas enerģētika ir Eiropas attīstības garants.

Februāra beigās tika sarīkota sapulce Krievijas valdības un Eiropas Komisijas ietvaros ar Vladimira Putina piedalīšanos. Tās iznākums ir visai daudzsološs.

Atteikšanās no vīzām ir stratēģisks pārbaudījums attiecībās ar ES

Runājot par mūsu attiecībām ar ES, nedrīkst atstāt no vārtā brīvas pārvietošanās problēmu . Par to jau ticis lemts kopš Helsinku nobeiguma akta parakstīšanas 1975. gadā. Pēc tam šāda veida problēmas risinājums bija iekļauts daudzos EDSO dokumentos, taču līdz šim tā netika atrisināta.
Ir vērojama attīstība vīzu režīma atvieglošanā, taču stratēģiskajiem partneriem, Krievijai un ES, ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atteikties no vīzām. Tas ir mūsu sadarbības stratēģisks pārbaudījums. Turklāt pēdējā laikā tieši Eiropas partneri norāda, ka vīzu režīms starp Krieviju un ES valstīm ir šķērslis ceļā uz ekonomisku sadarbību.

Mūsu projekts par vīzu atcelšanu tika nodots izskatīšanai sammitā Krievijā — ES Rostovā. Ceram, ka uz šī projekta pamata mums izdosies vienoties par pāreju uz bezvīzu režīmu, arī tāpēc, ka to iesaka ES, kas jo būtiski atvieglos ārvalstnieku reģistru migrācijas dienestā
Mēs esam pateicīgi Latvijai par atbalstu virzībā uz bezvīzu režīmu ES

Nobeigumā es vēlētos piebilst, ka Krievijai un ES ir kopīgā nākotne, un tai ir jābūt kopīgai, citādi abas puses cietīs zaudējumus. Mēs tagad nevaram „palaist gar ausīm“ notiekošo pasaules ekonomikā un politikā.
Ir nepieciešams izvirzīt stratēģiskus uzdevumus, vienīgi šādu uzdevumu izvirzīšana, kopīga un vienlīdzīga to risināšana nodrošinās mums nepieciešamo rezultātu — vienotu, draudzīgu un attīstīšu Eiropu.

Jautājumi, kurus uzdeva Diplomātiskā ekonomikas kluba biedri Krievijas vēstniekam, skāra daudzas tēmas.

Olga Pavluka : Kāda ir Krievijas attieksme pret notiekošo Lībijā?

Aleksandrs Vešņakovs:
Krievija Lībijā realizē miljardiem vērtīgus projektus. Vai tie tiks realizēti, vēl jo projām ir aktuāls jautājums. Atbilstībā ar ANO Drošības padomes rezolūciju, mēs nosodām spēka izmantošanu, kuru izmanto Lībija cīņā ar demonstrantiem. Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka problēmas risināšana ar militāro spēku iejaukšanos ir neproduktīva. Krievija bija pret, kad ANO Drošības padome piedāvāja rezolūciju par militārā spēka izmantošanu.

Valērijs Roldugins : Kā Jūs vērtējat 100 Latvijas valdības darba dienas un Latvijas vēstniecības Krievijā ekonomisko problēmu risināšanu?

А. V.:Ar vēstnieku Edgaru Skuju bija patīkami strādāt Maskavā. Komunikabls, enerģisks cilvēks, kurš ir ieinteresēts sadarbībā. Daudzējādā ziņā viņa nopelns ir tas, ka Zatlera vizīte Krievijā noritēja veiksmīgi.
Premjers Valdis Dombrovskis — zināms partneris viņa darbā iepriekšējā valdībā. Vinš ir savaldīgāks kā iepriekšējais premjers, taču problēmas, kuras viņam ir jārisina, nav vieglas, piemēram, sadarbība ar starptautiskajiem kreditoriem un valsts izvešana no krīzes.
Iepriekšējiem ministriem Mārim Riekstiņam un Aivaram Ronim bija veiksmīga sadarbība ar Krievijas Ārlietu ministriju. Ar Ģirtu Valdi Kristovski pagaidām vēl gandrīz neesam komunicējuši, taču sadarbojos ar valsts sekretāru Andri Teikmani , pazīstams kā Latvijas vēstnieks Krievijā.

Aleksandrs Gaponenko: Pastāstiet par krievu nozīmīgākajiem investīcijas projektiem Latvijā.

А.V.:Vispirms tas ir vērienīgs projekts ātrgaitas dzelzceļa Rīga — Maskava izveidē. Pirms divām dienām transporta grupa Krievijā apsprieda šo projektu. Vēl ir daudz jautājumu, taču darbs iet uz priekšu. Ceru, ka ministra Levitina Rīgas vizīte aprīlī daudz ko atrisinās šī projekta gaitā. Prezidents Medvedjevs piekrita šai projekta izveidei, kā arī minēja, ka maģistrāles izveide ir jārealizē līdz pasaules futbola čempionātam , kas notiks Krievijā 2018. gadā. Jaunās vilcienu maģistrāles celšana ir laba iespēja realizēt Latvijas tranzītu.
Iespējami arī Uralhim un Urālas metalurģiskais kombināta projekti brīvajā Rīgas ostā. To realaizēšana ir atkarīga no ostas vadības vienošanās.
Vēl viens nozīmīgs projekts ir sašķidrinātās dabas gāzes termināla būvniecība Latvijā. Tā izmaksas tiek lēstas 6.5 miljardi dolāru.Ja visi šie projekti realizēsies, tad attiecības mūsu valstu starpā būs citādākas. Ieinteresētību tajos ir izteikuši Latvijas prezidents V. Zatlers, premjers V. Dombrovskis, ekonomikas ministrs Atis Kampars un LDZ priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Anatolijs Butenko: Vai izdosies atrisināt sastrēgumu problēmu uz robežas līdz 2018. gadam?

А.V. : Domāju, ka tas notiks vēl ātrāk. Ir jāievieš preču deklarācija elektroniskā veidā, kas samazinās pārbaudes ilgumu muitā un uz valsts robežas. Kā arī nepieciešams organizēt nepārtrauktu darbu, kad ir intensīva satiksme. Protams, tā ir problēma, kas ir jāatrisina kopējiem spēkiem.
Pieredzē dalījās arī Meksikas konsuls Aredondo Karlos. Ar ieteikumu kā samazināt sastrēgumu uz ASV robežas. Višņākova kungs viņam pateicās par informāciju un apmainījās ar kontaktiem.

V. Roldugins: 20 gadus Krievija un Latvija ir kaimiņvalstis. Vai ir iespējama ekonomiska attīstība valstu starpā, un kas ir šķērslis sadarbībai?

А.V.: Normālai sadarbībai ir nepieciešami noteikti likumi. Pagaidām abas puses nav ratificējušas līgumu par divkāršu nodokļu neaplikšanu, bet līgums par kopēju investīciju aizsardzību nav izstrādāts.
Ir nepieciešams nodokļu atvieglošanas režīms. Biznesā ir svarīga vadošo attiecības. Ir situācijas, kad abu pušu starpā ir domstarpības. Pirmā Krievijas ārlietu ministra vizīte bija pirms trīs gadiem. Šodien (mūsdienās) ir svarīga biznesa attīstība. Krievu valoda ir vēl viens faktors. Rīgā 64% ģimeņu runā krievu valodā. Tas piesaista ne tikai Krievijas tūristus, bet arī uzņēmējus.

Staņislavs Buka: Vai tiks ieviests bezvīzu režīms Ziemas olimpiādes laikā 2014. gadā?

А. V.: Šāda pieredze Krievijai jau ir, kad bezvīzu režīms bija derīgs britiem, kuri bija iegādājušies biļetes uz hokeja matču Maskavā. Nav izslēgts, ka tas tiks izmantots arī Ziemas olimpiādes laikā.

S.Buka: Baltijas Starptautiskā akadēmija ved pārrunas ar vienu no Krievijas augstskolām par brīvprātīgo sagatavošanu darbam olimpiādē.

А.V.:Mēs atbalstām visu, kas nāk par labu Krievijai.

А.Butenko: Cik nozīmīgas Jums ir informāciju tehnoloģijas? Vai Jums ir savs blogs internetā?

А. V.:Man bija jābūt vienam no mūsdienu vēlēšanu sistēmas radītājam, pateicoties kurai , izmantojot internetu, varēja apkopot rezultātus no 90% iecirkņiem. Rezultāts izrādījās labāks nekā Amerikā. Pats esmu interneta lietotājs, bet neizmantoju to tik plaši kā gribētos.

А.Butenko: Nobeigumā pastāstiet kam Jūs dodat priekšroku, izvēloties ēdienu.

А. В.:Esmu visēdājs, taču, tā kā esmu dzimis Baltās jūras krastā, man garšo zivis, it īpaši laši. Pats protu tos iesālīt. Latvijā ir labas zivis, piemēram, salaka, ko labi izmantot, gatavojot zivju zupu. Runājot par dzērieniem, dodu priekšroku brūkleņu kompotam. Latvijā tāpat kā Krievijas ziemeļu daļā, šis ogas ir izplatītas.

Kluba prezidents Jevgēnijs Tihonovs pateicās Krievijas vēstniekam par interesantu stāstu un tikšanos klubā, kā arī pasniedza Kluba suvenīru (T-kreklu ar Kluba logo). Vinš izteica viedokli par šādu tikšanos nepieciešamību un interesi par to rīkošanu Klubā. Šīs idejas aizsācējs bija A. Vešņakovs..
Sanāksmē piedalījās:
Askars Mahmutovs, Aleksandrs Gaponenko, Jevgēnijs Tihonovs, Aleksandrs Suškēvičs, Igors Nazaruks, Igors Zaharčuks, Vladimirs Lavo,  Marta Stoļarova,  Sergejs Ratņikovs, Urs Buhler, Karlos Aredondo, Olga Pavluka, Valērijs Roldugins, Staņislavs Buka, Grigorijs Pomerancevs, Natālija Aleksējeva, Nikolajs Kolotilo un citi.

Olga Pavuk, DEC, Baltic-course.com

Tulkot E. Ansone un A.Gživače  

Jaunumi »  Aleksandrs Vešņakovs: mēs vēlamies, lai Krievijas modernizācija kļūtu par Eiropas kopīgo projektu »  Views: 77439   Diplomatic Club