Ceturtdien, 31.martā notika tradicionālā Kluba biedru tikšanās "Vakara tējas dzeršanas ceremonija Klubā — viesojas — Aleksandrs Gerasimenko , Baltkrievijas vēstnieks Latvijā ". Jautājumi bira kā no pārpilnības raga un atbildes bija pietiekami vaļsirdīgas. Pirmām kārtām, Kluba biedri interesējās par Baltkrievijas ekonomisko stāvokli un ekonomiskajām attiecībām starp Latviju un Baltkrieviju, kuras veiksmīgi attīstās.
Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās attiecības attīstās un sakari to starpā kļūst vēl plašāki.

Baltkrievijas Republikas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko tikšanās laikā Diplomātiskajā ekonomikas Klubā. Rīga. 31.03.2011.

Tikšanās sākumā tradicionāli tika stādīti priekšā Kluba biedri, kā arī rádíts videomateriāls, stāstot par Aleksandra Gerasimenko biogrāfiju.
Gerasimenko Aleksandrs Mihaila dēls dzimis mazā ciematiņā Uzdā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 9 000 cilvēku. Starpcitu šajā pilsētiņā dzimis un audzis baltkrievu tautas rakstnieks Konrads Krapiva. Aleksandra vecāki ir mediķi — tēvs ir ārsts, bet māte — medmāsa.
Gaļinas Nikolājevas grāmata «Битва в пути» (Kauja ceļā) par urālu mašīnbūvnieku dinastiju ļoti iespaidoja Aleksandru, ka, pat neskatoties uz ģimenes tradīcijām, viņš izvēlējās inženiera profesiju. Šī profesija 60. gados bija ļoti prestiža. 1969. gadā, pabeidzot Mehānikas un mašīnbūvniecības fakultāti Baltkrievijas Politehniskajā institūtā, strādāja par meistaru Baltkrievijas automobīļu rūpnīcā, neilgi pēc tam par inženieri Minskas traktoru rūpnīcā. Dienēja armijā. Ieņēma galvenā inženiera amatu un bija atbildīgs par sektoru Minskas tehnoloģiskais institūtā.
Kopš 1977. gada pilda administratīvo darbu. No 1990.gada līdz 1995. Gadam — priekšsēdētājs Minskas pilsētas domē un Minskas izpildkomitejā. Periodá no 1995. līdz 2000. gadam — ārkārtējais un pilnvarotais Baltkrievijas vēstnieks Bulgārijā un Grieķijā. No 2000. līdz 2006. gadam — Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieks. No 2006. gada Aleksandrs Gerasimenko ir ārkārtējais un pilnvarotais Baltkrievijas véstnieks Latvijā.  
Precējies, ir 2 bērni. Labprāt klausās Raimonda Paula mūziku, slēpo un lasa vēsturisku literatūru

A. Gerasimenko viesojas Diplomātikas un ekonomikas Klubā. Rīga. 31.03.2011.

Pēc videomateriāla noskatīšanās vēstnieks īsi izklāstīja Kluba biedriem par ekonomikas stāvokli Baltkrievijā, un kā attīstās attiecības starp Baltkrieviju un Latviju.
Pirmskrīzes periodā ārējās tirdzniecības apgrozījums starp Baltkrieviju un Latviju sasniedza 2.3 mlrd. dolāru, 2010. gadā samazinājās līdz 1 mlrd. dolāru, taču š.g. pirmajos divos mēnešos sasniedza 10,4% límeni.

A. Gerasimenko izcēla savstarpēji izdevīgas sadarbības divus galvenos virzienus. Pirmkārt, tas ir tranzīts, jo Latvija tiek uzskatīta par galveno tranzītvalsti. Līdz pat 70% baltkrievu kravu tiek transportētas uz trešās pasaules valstīm caur Latvijas ostām.

Otrkārt, montāžas iekārtu ražošanas attīstība Latvijā. PSRS laikos traktoru rūpnīca Minskā bijapasaulē vislielākā riteņtraktoru ražotne. Divas nozīmīgas naftas pārstrādes rūpnīcas spēja saražot līdz 36 milj. tonnu degvielas. 2010. gadā bija pārstrādāti 21 milj. tonnu naftas produktu.
Mūsdienās baltkrievu traktori tiek konstruēti Gulbenē un Jelgavas rajonā. Uzņēmums Alkomtrans kopš 2004. gada konstruē MAZ kravas automašīnas visai Eiropai, uz kurām ir rakstīts „Ražots Latvijā.“

Montāžas darbu veikšana ir izdevīga visiem, uzskata A. Gerasimenko. Produkciju, kura tiek piegādāta uz Eiropu no Baltkrievijas, apliek ar 20% nodevu, bet Latvijā ražotu produkciju — tikai 2%.
Pēc vēstnieka kunga viedokļa, komunikācijas ziņā Latvija ir svarīgs partneris Baltkrievijai. 2010. gadā Baltkrievijas Republikas konsulātā tika izsniegtas 80 000 vīzu, katru gadu par 20-30% pieaug Baltkrieviju apciemošo Latvijas iedzīvotāju skaits.

Par augsta līmeņa savstarpējām attiecībām liecina kopuzņēmumu skaits, kuru Baltkrievijā ir aptuveni 1200. Tikai 2010. gadā tika dibināti 78 kopuzņēmumi Latvija un 50 — Baltkrievijā. Piecu ar pusi gadu laikā Baltkrievija saņēma no Latvijas 680 mljn. dolāru investīcijas, ieguldítus interesantos projektos.

Runājot par Baltkrievijas Republikas ekonomisko attīstību, A. Gerasimenko atzīmēja, ka pat visgrūtākajā 2009. gadā valstij izdevās saglabāt IKP pieaugumu 0,1% apmērā, kaut arī tas nav daudz. 2010. gadā nacionālā kopprodukta pieaugums bija 6,8%, 2011. gadā tiek prognozēts 11% pieaugums. Turklāt vēstnieka kungs piebilda, ka līdz 2008. gadam IKP pieauga par 10% katru gadu, sasniedzot 1990. gada līmeni jau 2000. gadā. 2011. gadā tiek gaidīta investīciju apjoma palielināšana par 30%.

Jautājumi un atbildes

Juris Savickis, Oļegs Butenko (UNIMARS biznesa centrs) un Anatolijs Butenko. Tikšanās DEC klubā. Rīga. 31.03.2011.

Anatolijs Butenko: Kādi, pēc Jūsu viedokļa, ir nerealizētie ekonomiskie projekti, kuri varētu būt ļoti izdevígi mūsu valstīm?

Aleksandrs Gerasimenko: Viens no nerealizētajiem projektiem ir 1200 traktoru montāža gadā AMO Plant rūpnīcā (kura pieder Maskavas valdībai) Jelgavā, tika parakstīts līgums, bet diemžēl, izdevās saražot tikai 100 traktoru.

Cits neizdevies projekts – tramvaji Latvijas galvaspilsētai. Nesen Rīga ir iegādājusies 20 „Škoda“ tramvajus par 2,6 mljn. eiro. Baltkrievija bija gatava piegádāt detaļas un ražot tramvajus Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā – tas izmaksātu 1,2 mljn. eiro.

Evgēnijs Tihonovs, Krievijas Vēstniecības Latvijā padomnieks ekonomikas jautājumos: Situāciju ar AMO Plant var nosaukt par traģikomisku. Jelgavā tika uzbūvēta lieliska rūpnīca, tika investēti 20 mljn. eiro. Bet jaunā Maskavas valdība atteicās no saviem plāniem un paredzēja uzņēmuma pārdošanu. Vélos uzdot jautājumu Gerasimenko kungam – vai Baltkrievijas Republikas valdība nevēlētos iegādāties rūpnīcu Jelgavā? Cits jautājums skar valūtas regulēšanu Baltkrievijā un savstarpējus norēķinus.

I. Nazaruk un A. Gerasimenko. Tikšanās DEC klubā. Rīga. 31.03.2011.

Aleksandrs Gerasimenko: Tikko Baltkrievijā uzzināja par AMO Plant pārdošanu, uzreiz tika sagatavots nopietns piedāvājums. Atbildes uz to pagaidām nav. Turklāt nav atrisināts produkcijas realizācijas jautājums. Uzskatu, ka Baltkrievijai jāpiedalās Jelgavas rūpnīcas akcionēšanā.  

Par otro jautājumu. Pagaidu valūtas regulēšanas ieviešanu valstī ir izraisījusi valūtu grozā ietilpstošo dolāra, eiro un rubļa nestabilitāte.  

Igors Nazaruks, Baltkrievijas Vēstniecības Latvijā ekonomiskais padomnieks, papildināja: Valūtas deficīts bankās ir izskaidrojams ar ažiotāžas pieprasījumu pēc automašīnām, kas nospēlēja sliktu lomu valūtas tirgū – no ß.g. 1. jūlija automašīnu ievedmuita fiziskajām personām pieaugs no 800 eiro līdz 7,5 tūkst. eiro – ganrīz 10 reizés. Eļļu ugunī pieleja baumas par Baltkrievijas rubļa devalvāciju. Cilvēki sāka mainīt rubļus pret eiro, ņemt kredītus eiro valūtā. To varētu nosaukt par pavasara valūtas paasinājumu. Bet tā ir īslaicīga parādība. Baltrievija ir lūgusi palīdzību Stabilizācijas fondam, Krievijas valdībai, SVF. Mēs esam pārliecināti, ka atrisināsim šo problēmu.

A. Gerasimenko un J. Savickis. DEC. Rīga. DEC. Рига. 31.03.2011.

Juris Savickis, ITERA prezidents Latvia: Man arī ir divi jautājumi. Pirmais ir par AES būvēšanu Baltkrievijā. Otrais – par Baltkrievijas attieksmi pret situāciju Lībijā.

A. G.: Baltkrievijā nav un nekad nav bijis savas AES, kaut arī baltkrievi ir nopietni cietuši no Černobiļas avārijas, jo 70% izmesto radioaktīvo vielu nokļuva mūsu teritorijā. Tomēr elektroenerģijas patēriņš valstī ir ļoti liels, un mēs esam spiesti būvēt atomelektrostaciju. Šodien 95% elektroenerģijas nodrošina Krievijas gāze. Pēc AES nodošanas ekspluatācijā atkarību no gāzes varēs samazināt par 25%.

Pasaulei šodien neiztikt bez atomu enerģētikas. Baltkrievijai arī. Baltkrievijas sabiedrībā ir dažādi viedokļi par AES būvēšanu. Bet ir izlemts, ka AES tiks uzbūvēta.

Pozīcija par Lībiju mums ir šāda – valstij jādod iespēja pašai tikt galā ar savām iekšējām problēmām. Iejaukšanās no ārpuses ir nepieļaujama.

E. Tihonovs, Brian O’Beirne — otrais sekretārs, ASV vēstniecība Latvijā tikšanās DEC, Rīga, 31.03.2011

Asistente, Čehijas vēstniecība: Martā Baltikrievijā tika aizvērta ESDO pārstavniecība. Jūsu komentāri.

Aleksandrs Gerasimenko: Tā nolēma Baltkrievijas valdība, tāpēc organizācijas iespējas ir beigušās, tāpat kā citās valstīs, kur tika aizvērtas ESDO pārstavniecības.

Anatolijs Butenko: Kāda ir Jūsu attieksme pret projektu, kurš piedāvā ar upes ceļa palīdzību sasaistīt Baltijas jūru ar Melno jūru?

Aleksandrs Gerasimenko: Ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, lai varētu savienot jūras un laist kuģus pa upēm. Es domāju, ka šis projekts netiks realizēts.

Anatolijs Butenko: Piecu gadu laikā Jūs esat strādājuši Latvijā un esat apmeklējis daudzas vietas un daudzus uzņēmumus. Kas Jūs visvairāk pārsteidza? Vai ir mainījusies kādi Jūsu agrākie priekšstati par Latviju?

Aleksandrs Gerasimenko: Kādreiz Latgale bija viena no Vitebskas guberņas sastāvdaļām. Ir tāds viedoklis, ka latgalietis ir baltkrievs, kas nav nonācis Rīgā. Šodien Latvijā ir daudz pilsētu, kuras cieši sadarbojas ar Baltkrieviju kūlturas, izglītības un veselības aprūpes jomās.

Pēdējos gados biznesa forumi tika organizēti ne tikai Minskā, bet arī Baltkrievijas centrālajos apgabalos – Grodno, Vitebska, Mogilevs, Gomelis. Tajā pašā laikā Minskas Dienas tika organizētas Rīgā; tagad pasākumi ir plānoti Latgales pilsētās. Mūms ir tikai pragmātiskās intereses.

Ļoti daudz ir izmainījusies. Piecus gadus atpakaļ, Latvijas presē tika publicēti 80 raksti par Baltkrieviju, 2010. gadā – 1200. Regulāri tiek organizētas preses braucienu tūres Baltkrievijas pilsētās. Mēs kļuvām daudz atklātāki nekā dažus gadus atpakaļ. Viens no liecinājumiem ir liels skaits kopīgo uzņēmumu.

Katrus divus gadus mēs organizējam Baltkrievijas nacionālo izstādi Rīgā. 2008. g. izstādē piedalījās 130 Baltkrievijas uzņēmumi, bet 2010.g. – jau 187 uzņēmumi. Paralēli izstādei notiek biznesa forumi. Starp citu, pēdējā no forumiem piedalījās ne tikai Latvijas un Baltkrievijas uzņēmēji, bet arī 22 delegāti no kaimiņvalstīm.

Strādā starpvaldību komisija, kurā priekšsēdētāji ir abu valstu transportu un sakaru ministri. No 2008. g. darbojas Baltkrievijas-Latvijas lietišķā padome, kura priekšsēdētājs ir Vasilijs Melnikovs.

Brian O’ Beirne (ASV) un Juris Dreimanis (Niderlānde) tikšanās DEC, Rīga, 31.03.2011

Stanislavs Buka, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Senāta priekšsēdētājs: BSA pašlaik mācās 20-30 studenti no Baltkrievijas. Tajā paßā laikā Lietuvā atrodas Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte, kurā tiek esportēti studenti no Baltkrievijas. Varbūt Baltkrievijas augstākās izglītības iestādēs varētu sadarboties ciešāk ar universitātēm no Baltijas valstīm?

Aleksandrs Gerasimenko: Domāju, ka sadarbība ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm eksistē. Tam ir daudz piemēru, lai gan tie nav tik skaļi. Pirmērām, ik gadu tiek organizēts forums starp Baltkrievijas un Latvijas zinātņu akadēmijām.

Lai nodrošinātu komunikāciju un starpvalstu apmaiņu, no 1. jūnija sāks kursēt vilciens Rīga-Minska. Ir vienkāršota robežas škērsošanas procedūra Daugavpils iedzīvotājiem un tiem, kas dzīvo Baltkrievijas pierobežas teritorijās. Baltkrievijas vēstniecība izsniedz bezmaksas vīzas bērniem, studentiem , zinātnes un kultūras darbiniekiem.

Olga Pavuk, Baltic-Course.comgalvenā redaktore: Baltkrievijā aktīvi darbojas Augsto tehnoloģiju parks. Ir viedoklis, ka programētāji vienkārši nevar aizbraukt no Baltrievijas citās valstīs.

Aleksandrs Gerasimenko: Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parks ir ļoti svarīgs ekonomikas objekts,   kas ir orientēts, pirmkārt, uz eksportu. Pašlaik šīs kompānijas Baltkrievijas programētāju darbus pasūta lielākie pasaules brendi. Parka dibināšana, kura tika atbalstīta no Baltkrievijas valdības puses, kļuva par cēloni tam, ka daudzi programētāji atgriežas no citām valstīm Baltkrievijā.  

Juris Dreimanis, Nīderlandes vēstniecības tirdzniecības asistents Vai árzemniekam ir iespēja atbraukt Baltkrievijā, iegādāties tur zemesgabalu un dibināt savu fermu?

Aleksandrs Gerasimenko: Nekādu problēmu. Ir iespēja izīrēt zemi uz laiku līdz 99 gadiem. Savulaik, patentu Jūs saņemsiet pēc 5 dienām. Piemērām, Grodnenska novadā dzīvo holandiešu fermeris, kas nodarbojas ar zemeņu audzēšanu, lai pēc tam tos pārdot Holandē. Ar lauksaimniecību Baltkrievijā nodarbojas arī ķīnieši un vjetnamieši.

Vakara tējas dzeršanas ceremonija Klubā — viesojas Aleksandrs Gerasimenko, Baltkrievijas vēstnieks Latvijā

Pēc tradīcijas Kluba prezidents J. Tihonovs pasniedza Baltkrievijas vēstniekam suvenīru un novēlēja veiksmi.
Sanāksmē piedalījās Kluba biedri un viesi:
Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Aleksandrs Kušnirs,Ukrainas vēstniecības pirmā sekretāte Alla Gornickaja,
Baltkrievijas vēstniecības Latvijā pārstāvis Igors Nazaruks, Andejs Volkovs – Baltkrievijas vēstniecibās pirmais sekretārs, Aleksandrs Suškevičs – Baltkrievijas vēstniecibas otrais sekretārs
Olegs Butenko – UNIMARS direktors, Grigorijs Pomerancevs – Air Baltic vice-prezidents, Aleksandrs Gaponenko — Eiropas pētījumu institūta prezidents, Olga Pavuk — Baltic-course izdevēja un redaktore, Chen Zitao – SLC direktors, Irina Lubimova
Krievijas Federācijas vēstnieka Latvijā padomnieks Jevgēnijs Tihonovs
Juris Savicskis – ITERA Latvia kompānijas prezidents, Stanislavs Buka — Baltijas Starptautiskās akadēmijas Senāta priekšsēdētājs
Marta Stolarova – Čehijas Republikas vēstniecības pirmā sekretāre, Vladimirs Lavo – Slovākijas vēstniecības padomnieks,
Brian O’ Beirne — ASV vēstniecības otrais sekretārs, Juris Dreimanis – asistents, Nīderlandes vēstniecība
Igors Zaharčuks – Moldovas vēstniec ības sekretārs
Edgars Ozoliņš, Nikolajs Kolotilo, Valerijs Roldugins – BSA profesors
Askars Mahmutovs – Kazahstánas vēstniecības konsuls
Viktors Danilohs – „Dzintara krāsts“(Янтарный берег) sanatorija directors um citi.