| close open |
|
|
Diplomātiskais ekonomiskais Klubs kategoriski iebilst un nepieņem nekāda veida agresīvas darbības, militāros konfliktus, starpvalstu karus, kas notiek pašlaik, Eiropas centrā, kā arī citos kontinentos – Āzijā, Āfrikā.
Nekas un nekādi apstākļi neattaisno spēka pielietošanu, visur cieš parastie cilvēki. Aicinām visas puses, visa līmeņa vadītājus mierīgā ceļā risināt jebkādas domstarpības, dialoga un pārrunu ceļā. Tikai Miers uz mūsu planētas, tikai Draudzība un savstarpēja cieņa veicina cilvēku dzīvi. Pat nepieļaujiet domas un mājienus par trešo pasaules karu, atomieročiem. Cilvēces atmiņā ir XX gadsimta karti, un ja to aizmirsāt, tad derētu atcerēties. 
Izbeidziet Karu! Lai ir Miers visā pasaulē!
|
Piemineklis Lucavsalā, Rīgā
Rīgas Biznesa Klubs kopā ar Krievijas Vēstniecību 10.jūlijā nolika puķes pie krievu kareivju pieminekļa, kuri gāja bojā Lucavsalā Ziemeļu karā 1701.gadā, Rīgā
Rīgas Biznesa Kluba prezidents Vladimiris Solomatins atklāka ceremoniju.
Ziemeļu kara sākums izdevās īpaši traģisks, kad zviedri uzvarot sakšus izlēma iznīcināt Lucavsalā bez palīdzības palikušos krievus.
Skaitā bagāts Zviedru karaspēks cerēja bez piepūlēm panākt savu, taču tas neizdevās. Zviedrijas karalis Karls XII ierodoties notikumu vietā novēroja daudzus nogalinātus un ievainotus tautiešus un divdesmit krievus, kuri turpināja aizstāvēties.Karalis bija sajūsmināts par viņu drošību un lika krievus nevis nogalināt, bet paņemt gūstā. Pārējie mirušie arī veido pirmos brāļu kapus Rīgā.
Ilgu laiku šajā vietā atradās dzirnavu atliekas ar vācu uzrakstu, kurš vēstīja, ka blakus atrodas krievu kareivju brāļu kapi. Šobrīd esošais piemineklis tika uzstādīts 1891.gadā no saziedotiem līdzekļiem.
2003.gadā Rīgas Biznesa Klubs apkopoja līdzekļus pieminekļa restaurācijai – sešmetrīgs monuments, kurš atgādina pareizticīgo kapelu no somu granīta. Vienā pusē ir redzama Pētera Lielā monogramma ar datumu 1701, otrajā pusē Aleksandrs III un 1891.gads.
Teksts uz pieminekļa:
„1891.gada 10.jūlijā šis piemineklis tapa no brīvprātīgi saziedotiem Liflandijas gubernatora un ģenerāl-leitinanta M.A.Zinovjeva līdzekļiem. Atmiņā par 400 kritušiem krievu karavīriem, kuri aizsargāja salu 1701.gada 10.jūlijā.“