Kluba biedri aplūkoja „Latvijas Gāze“ filiāli Inčukalna pazemes gāzes krātuvi
Š.g. 19. aprīlī Diplomātiskā ekonomikas kluba Biedri aplūkoja AS „Latvijas Gāze“ filiāli Inčukalna pazemes gāzes krātuvi , iepazīstas ar šī objekta darbību, kurā ietilpst gāzes uzglabāšana pazemē. Viesus sagaidīja pazemes gāzes krātuves direktora vietnieks Jūrijs Konovalovs.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir vienīgā funkcionējošā krātuve Baltijas valstīs un tā nodrošina reģionālās gāzapgādes stabilitāti.
Vasaras sezonā, kad dabasgāzes patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā laikā, dabasgāze tiek iesūknēta krātuvē, lai apkures sezonā nodrošinātu klientus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas ziemeļrietumu reģioniem ar dabasgāzes apgādi. Pateicoties krātuvei, dabasgāzes piegāžu stabilitāte un jauda Latvijas klientiem nav atkarīgas no pieprasījuma citās valstīs. Apkures sezonā viņi dabasgāzi pilnībā saņem no Inčukalna pazemes gāzes krātuves.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves kapacitāte tagad sastāda 4,47 miljardus m³, no kuriem 2,32 miljardi m³ ir aktīvā jeb regulāri izsūknējamā dabasgāze, kuru saņem patērētāji. Mazāk nekā puse no aktīvās dabasgāzes apjoma sastāda bufergāze. Salīdzinājumā ar citām analoģiskām gāzes krātuvēm, tas ir labākais rādītājs, kas tiek nodrošināts ar slāņu izvietojumu zem zemes, 680 – 750 m dziļi.
Ja dabasgāzes patēriņš reģionā pieaugs, Inčukalna pazemes gāze krātuves kapacitāti ir iespējams palielināt līdz 3,2 miljardiem m³ aktīvās dabasgāzes. Tas pilnībā nodrošinās Latvijas un reģiona pieprasījumu pēc kurināmā.
Latvijā ir koncentrēta unikāla ģeoloģiska struktūra, kas ļauj izveidot dabasgāzes krātuves 11 vietās ar kopējo kapacitāti līdz 50 miljardiem m³. Tie sastāda aptuveni 10% no Eiropas Savienības gada patēriņa un ir aptuveni tikpat daudz, cik ir kopējā krātuvju kapacitāte visā Eiropas Savienībā.
Uzglabāšana ir iespējama tāpēc, ka Latvijā zemes dzīlēs ir poraina smilšakmens slānis ar labām kolektorīpašībām; tas ir pārklāts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem. Šīs ģeoloģiskās struktūras atrodas optimālā 700-800 m dziļumā, kas ļauj droši un ekonomiski efektīvi uzglabāt dabasgāzi.
Andre Villers Padomnieks, Belgijas vestnieciba Latvija
Frank Van Eynde Padomnieks, Belgijas vestnieciba, Somija
Meelis Ojassoo Igaunijas vestniecibas vaditaja vietnieks
Aleksandrs Gaponenko Eiropas petijumu instituta prezidents
Olga Pavuk Baltic-course-com izdeveja un redaktore
Natalia Alekseeva Žurnaliste
Edgar Ozolins Ausek kompanijas direktors
Nikolai Kolotilo Uznemejs
Igor Zakharciuc Moldovas vestniecibas sekretars
Roman Tatarka Krievijas Republikas vestnieciba
Maksim Preminin Krievijas Republikas vestniecibas sekretars
Dawid Tomaszewski Polijas vestnieciba
Grzegorz Szopinski Polijas vestniecibas pirmais sekretars
Jerzy Marek Nowakowski Polijas vestnieks
Pavel Litvinov Gazprom parstavis Baltijas valstis
un citi
