Ekonomiskais potenciāls darbībā
22. maijā Diplomātiskā ekonomiskā kluba biedri apmeklēja AMO PLANT ražotni Jelgavā, kuras fundamentu ielika pirms 10 gadiem, kā arī Lativjas Keramikas rūpnīcu, kura atzīmēja savu 50 gadu jubileju pagājušajā gadā. Šobrīd AMO PLANT telpās valda tukšums un kārtība. Savukārt Latvijas Keramikas infrastruktūra pilnā jaudā nodarbināta ar fabrikas jaunās produkcijas radīšanu.
AMO PLANT ietver sevī iespaidīgu izmēru mūsdienīgu administratīvo ēku, kurai vairs nav analogu Jelgavā. Tās ir arī jaunas ražotnes, iekārtas autobusu un automobiļu mūsdienīgai konstruēšanai. Vienīgais cilvēkus darba laikā šeit nevarēja sastapt. Lai gan darbojoties pilnā jaudā šeit tika nodarbināti līdz 70 cilvēkiem. Četru gadu laikā kopš rūpnīcas palaišanas tika izveidoti 45 autobusi „Ambassador“ Jelgavai un 4 Jūrmalas vajadzībām. Visu savu vēsturi rūpnīca strādāja ar zaudējumiem, kuri pēc CrediWeb datiem uz 2012.godu sasniedza 2.8 miljonu eiro apmēru.
AMO PLANT cilvēki par industrijas pirmsākumiem uzskata sērijveida automobiļa Russo-Balta ražošanu, veidotu 1909. gadā kā arī ZIL rūpnīcu, kura tika izveidota uz Russo-Balta bāzes un evakuēta pirms Pirmā Pasaules kara no Rīgas uz Maskavu. Piemin arī Jelgavas RAF, kura 60 gadi izkrīt uz 2014. gadu.
Galvenie AMO PLANT akcionāri ir Maskavas valdības Nekustamo īpašumu departaments ar 92.6% daļām, tam seko AMO ZIL ar 4.4%, kā arī Jelgavas dome ar 2.7% kapitāldaļām.
AMO PLANT valdes priekšsēdētājs kopš 2011.gada ir Aleksejs Maslovs. Pēc CrediWeb datiem 2013.gada decembrī par padomes priekšsēdētāju kļuva Aleksejs Komisarovs, padomē arī tika iekļauti Vladimirs Pogrebenko, Igors Kulgans, Igors Zaharovs, Pēteris Salkazanovs un Dmitrijs Jerošoks.
Pēc preses sekretāra vārdiem par ražotnes priekšrocībām tiek uzskatīta fiksēta konveijera neesamība, kas ļauj būvēt dažāda profila transportlīdzekļus atkarībā no pasūtījuma. Autobusu tehnoloģiskā uzbūve pieder Holandes VDL Group, kuri piegādāja uz Jelgavu galvenās komplektējošās detaļas no Eiropā plaši pārstāvētiem brendiem. Savukārt grīdas koka virsma tika ražota Latvijas finierī. Uzņēmumā ir sava koģenerācijas stacija un muitas noliktava.
Šobrīd rūpnīca netiek darbināta, telpās bija vienīgi apskatāmi divi no sešiem testa autobusiem, kurus izgatavoja Krievijas pilsētai Voroņežai. Lai arī autobusi iepatikās Voroņežā, piegāžu kontrakta parakstīšana tiek bremzēta Krievijas-ES attiecību neskaidrību dēļ. Pēc optimistiskā scenārija ražošana varētu atsākties jūlijā.
Rūpnīcā Latvijas Keramika darbs nestāv uz vietas. Valdes priekšsēdētājs izvadāja viesus pa lielajām rūpnīcas telpām un pastāstīja par savu 1998.gadā privatizēto uzņēmumu, kurš tolaik atradās milzīgos parādos. Savulaik Latvijā bija daudz keramisko izstrādājumu rūpnīcu. Taču šobaltdien Latvijas Keramika ir lielākā un viena no vien dažām saglabātām rūpnīcām. Tās preču klāstu sastāda vairāk kā 3000 izstrādājumi, no kuriem 300-500 vienību atrodas momentānā ražošanā. 2014.gadā tiek plānots kopā uzražot 700 tūkstošus preču vienību.
Kas tik netiek ražots šajā rūpnīcā: sākot ar visdažādākajiem māla traukiem, vāzēm, suvenīriem, dārza keramiku līdz keramiskām pudelēm, kuras tiek eksportētas uz Gruziju, kur tās tiek pildītas ar nacionālo dzērienu čača, kā arī pie kaimiņiem uz Baltkrieviju, kur ir arī savs balzāms. Un, protams, tradicionālās Rīgas balzāma pudeles. Iecienīti ir arī ugunsizturīgi trauki, tajā skaitā fondue trauki, kurus eksportē uz Šveici. Trauku komplekti bauda popularitāte Bavārijas, Berlines un Maskavas kafejnīcās un restorānos, kā arī, protams, Latvijas sabiedriskās ēdināšanas tīklā LIDO. Liela daļa preču tiek ražota Jelgavas rūpnīcā. Taču arī konkurence ir ievērojama un tādēļ daļa Latvijas Keramikas produktu tiek ražota Ķīnā, kur ražošanas izmaksas ir nesamērojami zemākas. Jelgavas rūpnīcā darbinieku algas ir 250-700 eiro robežās. Māli keramiskajiem ražojumiem tiek piegādāti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Aivars nodemonstrēja māla podiņus pastētēm, kurus ražo pēc Maskavas tirdzniecības tīkla „Azbuka vkusa“ pasūtījuma, kā arī krūzes partijai Vienotā Krievija. „Partijām vienīgi par naudu,“ joko biznesmenis.
Tikai 15% rūpnīcas ražojumu paliek Latvijas tirgū. Eksporta ģeogrāfija ir plaša – Latvijas Keramikas izstrādājumus pazīst vairāk ka 15 valstīs. Aivars uzskaita:“ Krievija, Ukraina, Igaunija, Lietuva, Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Kazahstāna, Mongolija, Šveice, Itālija, Vācija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija. Bija arī Somija un Čehija. Taču Ķīna kāpj uz papēžiem, konkurēt ar viņiem ir grūti. Mēs izteicām priekšlikumu pacelt importa muitas nodokli un ieviest kvotas ES. Varat iedomāties, kāda bija Latvijas Ekonomikas ministrijas rekacija…“
Aivara Janovska biznesa intereses izplešas tālāk par Latvijas Keramiku vien. Tikai Latvijā viņa arsenālā ir vairāk par desmit uzņēmumiem, tajā skaitā nekustamo īpašumu kreditēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums, viesnīca „Latgola“ Daugavpils centrā. Tika piedzīvota arī atsevišķu iegādāto uzņēmumu bankrotēšana (Rīgas kažoku rūpnīcā Kosmos un finiera ražotājs Vulkans Kuldīgā). 2005.gadā tika pārdots RAF, kura pēdējās divas mašīnas šobrīd atrodas Moto-muzejā.
Pirms dažiem gadiem Latvijas inženieri izstrādāja neparastu projektu transportēšanas sfērā. 2012.gadā Latvijas kompānija RAF-AUTO kopā ar Krievijas uzņēmumu RAF-AUTO sāka visurgājēja RAF-Bel-Artik ražošanu tanku rūpnīcā Baltkrievijā. Mašīnas pamatā ir sērijveida detaļas, aizgūtas no MTZ, MAZ, GAZ un citu rūpnīcu izstrādājumiem. Visurgājējs paredzēts Krievijas tirgum izmantošanai aukstajā ziemeļu klimatā.
Veiksmes stāsts nebūtu pilnīgs, ja nepieminēt uzņēmēja cēlos darbus, kurš atzīst tikai mērķtiecīgu finansiālo atbalstu. Jūrmalas regbija komandas sponsorēšana. Fonds, kurš palīdz 800 Slokas ģimenēm. Ginesa rekords par garāko kliņģeri, 9m un 99 cm. Pastmarka un „Zelta sērija“, izlaista par godu Latvijas Keramikas 50 gadu jubilejai.
Kluba vice-prezidents Andre Villers pasniedza Latvijas Keramikas valdes priekšsēdētājama Aivaram Janovskim Kluba Goda diplomu, pateicās par izcilo iespēju apmeklēt ražotni un saturīgu diskusiju. A. Villers Kluba biedru vārdā novēlēja uzņēmuma kolektīvam panākumus biznesa tālākajā attīstībā.
Olga Pavuk Baltc-course.com
Rūpnīcas apmeklējumā piedalījās:
Nikolajs Kolotilo, Snežanna Šušunova, Oļegs Butenko, Olga Pavuk, Anatolijs Butenko, Edgars Ozoliņš, Jeļena Kazakova, Sergejs Tračuks, Valērijs Roldugins, Andre Villers, Ingūna Andžāne, Laslo Soldatič un citi.
