Ziedu nolikšana pie pieminekļa Lucavsalā
Pēc Rīgas Biznesa Kluba iniciatīvas, piedaloties Krievijas vēstniecībai Latvijā, 11.jūlijā notika ziedu nolikšana pie pieminekļa kritušajiem Rīgā, Lucavsalā 1701.gadā, Krievijas kareivjiem.
Jevgēņijs Vološins, Rīgas Biznesa Klubs, atklāja šo īsu ceremoniju. V. Altuhovs pastāstīja par notikumiem, kas notikusi šajā vietā 310.gadus atpakaļ. Traģiskie notikumi vietējā vēsturē notika Ziemeļu kara sākumā, kad Zviedri, uzvarot sakšus, nolēma atbrīvoties no Krieviem, kas atradās Lucavsalā bez atbalsta. Zviedru karaspēks, lielāks pēc skaita cerēja uzvarēt bez pūlēm, bet tas neizdevās. Juceklis bija tāds, ka pats Karls XII sarosījās atbraukt un ieraudzījis daudzus savus zaldātus nogalinātus vai ievainotus, un divdesmit krievu karavīrus, kuri joprojām turēja apbruņojumu. Karalis bija sajūsmā par viņu drosmi un pavēlēja ne nogalināt, bet tikai ņemt gūstā. Tie Krievu armijas zaldāti, kuri jau bija krituši kaujā, kļuva par pirmajiem apglabātajiem brāļu kapos Rīgā.
Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Viešņakovs, vēstniecības Padomnieks Jevgeņijs Tihonovs, un citi diplomāti.
Ilgu laiku šajā vietā bija vējdzirnavu drupas ar uzrakstu vācu valodā, ka blakus ir krievu karavīru brāļu kapi. Pašreizējo pieminekli uzstādīja pēc Liflandes ģenerālgubernatora Zinovjeva k-ga iniciatīvas uz sabiedrības ziedojumiem. Sešus metrus augsts monuments, kas atgādina pareizticīgo kapelu, ir celts no Somijas granīta. No vienas puses ir ievietota Pētera Lielā monogramma ar datumu 1701.gads, un no otrās puses Aleksandra III un 1891. gads. Teksts uz pieminekļa tulkojams tā:
„1891.gada 10.jūlijā uzcelt šo pieminekli par Liflandes gubernatora ģenerālleitnanta M.A. Zinovjeva labdarības ziedojumiem. Saglabājot atmiņas par 400. krievu karavīriem, kas krituši aizsargājot salu 1701.gada 10.jūlijā.“
Jevgēņijs Vološins, Rīgas Biznesa Klubs, atklāja šo īsu ceremoniju. V. Altuhovs pastāstīja par notikumiem, kas notikusi šajā vietā 310.gadus atpakaļ. Traģiskie notikumi vietējā vēsturē notika Ziemeļu kara sākumā, kad Zviedri, uzvarot sakšus, nolēma atbrīvoties no Krieviem, kas atradās Lucavsalā bez atbalsta. Zviedru karaspēks, lielāks pēc skaita cerēja uzvarēt bez pūlēm, bet tas neizdevās. Juceklis bija tāds, ka pats Karls XII sarosījās atbraukt un ieraudzījis daudzus savus zaldātus nogalinātus vai ievainotus, un divdesmit krievu karavīrus, kuri joprojām turēja apbruņojumu. Karalis bija sajūsmā par viņu drosmi un pavēlēja ne nogalināt, bet tikai ņemt gūstā. Tie Krievu armijas zaldāti, kuri jau bija krituši kaujā, kļuva par pirmajiem apglabātajiem brāļu kapos Rīgā.
Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Viešņakovs, vēstniecības Padomnieks Jevgeņijs Tihonovs, un citi diplomāti.
Ilgu laiku šajā vietā bija vējdzirnavu drupas ar uzrakstu vācu valodā, ka blakus ir krievu karavīru brāļu kapi. Pašreizējo pieminekli uzstādīja pēc Liflandes ģenerālgubernatora Zinovjeva k-ga iniciatīvas uz sabiedrības ziedojumiem. Sešus metrus augsts monuments, kas atgādina pareizticīgo kapelu, ir celts no Somijas granīta. No vienas puses ir ievietota Pētera Lielā monogramma ar datumu 1701.gads, un no otrās puses Aleksandra III un 1891. gads. Teksts uz pieminekļa tulkojams tā:
„1891.gada 10.jūlijā uzcelt šo pieminekli par Liflandes gubernatora ģenerālleitnanta M.A. Zinovjeva labdarības ziedojumiem. Saglabājot atmiņas par 400. krievu karavīriem, kas krituši aizsargājot salu 1701.gada 10.jūlijā.“
Jaunumi »
Ziedu nolikšana pie pieminekļa Lucavsalā »
Views: 85108 Diplomatic Club