Gaisa malks saskarsmes meklējumos
Nozares izstādes tagadējos 2020. gada apstākļos kā mārketinga instruments uzņēmumiem, kas koncentrējas uz vietējiem un ārvalstu tirgiem.
Ekonomiskās attiecības tagadnē un nākotnē attīstīsies, ņemot vērā notikumus, ar kuriem saskārusies pasaule, tiks veidotas jaunas pieejas uzņēmumu plānošanā un attīstībā.
Rezultātā uzņēmumiem būs jāveido jauni kontakti. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā laika posmā:
– par tiem ir paspēts „aizmirst“ tirgus konkurences dēļ;
– sadarbība ar partneriem ir pārtraukta nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kad neatgriezeniski cietušas piegādes, nauda, uzņēmuma reputācija;
– daļēji ir mainījusies vadība (personisko saskarsmi neviens un nekad nav atcēlis);
– notiek „dabiskā atlase“
Būs jāveido jauni kontakti gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Facebook grupā „Pakalpojumu vadība“ Ruslans Jusufovs (Ðóñëàí Þñóôîâ) ir pamanījis dažas interesantas lietas, kā grūtos brīžos partneri izturas cits pret citu:
1) „Mēs esam jums [formāli] parādā naudu, bet ultimatīvi pārtraucam visus maksājumus, jo mums pašiem ir jāizdzīvo.“
To sauc par „ieņemt pozu“. Jūs pārtraucat maksājumus, tātad arī mēs tagad varam kādam nesamaksāt?
2) „Mēs apturam visus darbus tagadējā iesāktajā projektā.“
To sauc par „katram savs krekls tuvāks“. Labi, ka vismaz brīdinājāt, jo var pārorientēt resursus.
3) „Vienošanos mēs noliekam gaidīšanas režīmā līdz labākiem laikiem.“
To sauc par „tikai bizness un nekā personīga“. Neitrāls variants, galvenais – laikus jāapspriežas.4) „Mēs liekam šo projektu gaidīšanas režīmā, bet mēs esam gatavi jums palīdzēt ar kaut ko citu.“
To sauc par „nevienaldzība“. Šeit ir iespējams barters, pārslēgšanās uz citu projektu. Valda uzskats, ka partnera rīcības pamatā ir partnerība.
5) „Ļaujiet mums izdarīt jums kaut ko labu bez maksas.“
To sauc par „gādību“. Tā var būt palīdzība ar mārketingu, pārdošanu, konsultācijām, mentoringu.
6) „Mēs saprotam jūsu grūtības un uzņemamies šo risku.“
To sauc par „mīlestību“. Piemēram, jūsu iznomātājs ir piekritis nomas brīvdienām. Šāda partnerība ir zelta vērta.
7) „Mēs jums [formāli] neko neesam parādā, bet, lūk, paņemiet naudu …“
Kā to sauc? Tas ir atbalsts perspektīvā.
Partnerība mūsdienu pasaulē ir izdzīvošanas ķīla…
Uzņēmumu pieredze jebkurā pēckrīzes laikā liecina, ka princips „nopirkšu kiosku, ielikšu platāku logu, sēdēšu un tirgošu“ nedarbojas. Tāpēc uzņēmumi mēģina sadalīt savu ekonomisko attīstību dažādās daļās.
Darījumu aktivitātes atjaunošanas laikā izstāde ir svaiga gaisa malks profesionāļu un patērētāju saskarsmes meklējumos – visi tirgus dalībnieki atkal iepazīstas. Kāpēc atkal?
Tāpēc, ka dažam labam produkts ir jauns, bet kādam ļoti svarīgs ir apliecinājums: „Jā, mēs esam un būsim!“ „Ārkārtējo apstākļu“ laikā aktivitāte daļēji samazinās. Gaidīšanas pozīcija „kad viss būs beidzies, sāksim strādāt“ ir nepareiza. Kāpēc? Atbilde tālu nav jāmeklē – konkurence.
Šajā gadījumā minēsim Ukrainas uzņēmumu piemēru: kad 2014. gada pavasarī valstī tikko bija beidzies aktīvo darbību periods, uzņēmumi jau uzreiz, no vasaras līdz rudenim, sāka aktīvi piedāvāt savu produkciju Eiropas Savienības tirgos, tostarp Baltijas valstīs. Tie vispirms izmantoja piedalīšanos izstādēs.
Kontaktu meklēšana ir svarīga ne tikai ar tiešu dalību izstādē. To meklēšana ir mērķtiecīga. Bet pašā izstādē notiek tā saucamā kontakta „pārbaude“. Uzticieties, bet pārbaudiet – to neviens nav atcēlis!
Uzņēmumi izmanto pašreizējo laiku, lai sagatavotu, saskaņotu savas darbības ar izstāžu rīkotāju, un puses parasti iet viena otrai pretī. Vairāk nekā jebkad agrāk palielinās vārda „partnerība“ nozīme.
Atgādināsim par uzņēmuma uzdevumu „trīsvienību“:
– tuvākais uzdevums – tas, kas jāizdara saprotamā laikā;
– nākamais uzdevums – kad pabeigts tuvākais uzdevums un jūs turpināt strādāt saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem;
– turpmākās attīstības virziens – attāls laikā, tas jau tiek koriģēts, ņemot vērā iepriekšējo uzdevumu izpildi.
Uzņēmums katrā šādā uzdevumā plāno piedalīšanos izstādēs.
Mērķis ir peļņas gūšana, tāpēc uzņēmums, piedaloties izstādē, turpmākajā peļņā ņem vērā izdevumus. Pieredze rāda, ka cerēt uz peļņu no dalības izstādē vajag perspektīvā laika posmā, tas ir, kā nākamo uzdevumu un virzienu turpmākai attīstībai. Arī pirmā parādīšanās tirgū var dot jūtamu rezultātu, tas ir kā bonuss!
Ir labi dažu Baltkrievijas uzņēmumu piemēri. Piemēram, sava uzņēmuma tēla sasniegšanai tirgū, lai nākotnē būtu kāds pluss – stabilitāte vietējā tirgū un iespēja piedalīties piedāvājumos vai citos projektos. Tātad uzņēmuma mērķis ir peļņas gūšana ilgtermiņā. Vai arī daži Ungārijas uzņēmumi, kuri izstādē piedalās ne vienu gadu desmitu vien, lai uzturētu noteiktu pieprasījuma plūsmu saviem pakalpojumiem.
Izprotot iemeslus dalībai izstādēs, uzņēmums tās uztver kā nozīmīgu mārketinga daļu un pilnībā izmanto iespējas, ko dod dalība izstādē. Tas bija manāms pēc 1998. gada krīzes Krievijas Federācijā, 2008. gada krīzes Latvijā un citās valstīs, kā arī pēc dažādiem notikumiem, kas šajā laikā norisinājās vairākās citās valstīs. Kad „ārkārtējie apstākļi“ beidzas, uzņēmumi vienmēr izmanto izstādes kā starta laukumu jaunajos ekonomiskajos apstākļos.
Mēs tagad iegūstam pieredzi īpašos apstākļos. Kāpēc ir svarīgi sagatavoties nākamajam attīstības periodam?
Tāpēc, ka jebkurā valstī, beidzoties lejupslīdei, ir vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums, vietām ātrāk, vietām – lēnāk. Tas ir atkarīgs no tā, kā uzņēmumi spēs izmantot ekonomisko atbalstu, ko katra valsts izsludina šim periodam, un citas iespējas.
Pašreizējā laika izpratne rada priekšnoteikumus uzņēmuma ekonomiskā uzdevuma izpildes turpināšanai, tostarp izmantojot savai izaugsmei izstādes.
Anatolijs Butenko
SIA „ÂÒ 1“