Diplomatic Economic Club^{® Since 1997}

COVID-19 krīze ir sasniegusi Eiropu un arī Baltijas valstis. Tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva šobrīd veic pasākumus, lai samazinātu vīrusa izplatību, es vēlos īsi aplūkot ekonomikas atbalsta pasākumus, kurus apsver šo valstu valdības. Kādu dienu šī krīze beigsies un daudzi piekrīt, ka būs nepieciešamas liela mēroga atbalsta shēmas, lai atjaunotu uzņēmējdarbību.

Tomass Kastrels

Eiropas līmenī Komisija ierosina, ka dalībvalstīm jāatmaksā priekšfinansējums 8 miljardu apmērā, kuru tās vēl nav iztērējušas. Tas dos papildu ieguldījumu cīņai ar COVID-19, jo ES Kohēzijas politikas 2014.-2020. gadam ietvaros nesadalītais finansējums šobrīd ir 37 miljardi eiro. Vairāk informācijas lasiet šeit.

Vissmagāk koronavīrusa infekcija skārusi Igauniju, kas ir vismazākā no Baltijas valstīm iedzīvotāju skaita ziņā. Ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs paziņoja, ka operatīva atbalsta pakete 1,5–2 miljardu eiro apmērā nepieciešama, lai saglabātu darba vietas.  Kas attiecas uz HoReCa un tūrisma nozarēm, Igaunijas valdība plāno atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem ‒ pirmajiem izmaksājot algas samazinātā apmērā, otrajiem ‒ sniedzot atbalstu un piedāvājot nodokļu atlaides.

Latvijas Ministru prezidents paziņoja par atbalsta paketi 1 miljarda eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot iepriekšminētajām nozarēm, vienlaikus atzīstot, ka patlaban notiekošais nav salīdzināms ar finanšu krīzinevelk paralēles ar finanšu krīzi, kas sākās 2008. gadā un smagi skāra šo valsti. Latvijas valdība uzsver, ka vēlas atbalstīt uzņēmējus nevis ar subsīdiju palīdzību, bet, piemēram, pagarinot aizdevumus un piešķirot īstermiņa finansējumu, ko īstenos valsts attīstības finanšu institūcija „Altum“, kā arī bankas.

Lietuva ir lielākā no Baltijas valstīm ekonomikas attīstības ziņā, un tās valdība ir apstiprinājusi atbalsta pasākumu paketi 5 miljardu eiro apmērā. Lietuvas valdība atbalstīs uzņēmumus, trīs mēnešus garantējot minimālo algu tajos nodarbinātajiem, tādējādi saglabājot darba vietas. Turklāt uzņēmumu likviditāti nodrošinās pagaidu nodokļu atvieglojumi. Arī Lietuvas nodokļu maksātāji var rēķināties ar nodokļu maksājumu atlikšanu bez soda naudas vai procentiem. Veselības aprūpes sistēmā tiks ieguldīti 500 miljoni eiro, un līdzīgus papildu līdzekļus saņems arī Lauksaimniecības kredītu garantiju fonds un valstij piederošā investīciju un garantiju aģentūra INVEGA.

Tomass Kastrels
Beļģijas vēstniecības padomnieks, Flandrijas tirdzniecisko un investīciju attīstības aģentūras Baltijā vadītājs,
„Diplomatic Economic Club“ prezidents